Pirms ieteikt tīrīšanas produktus un grīdas kopšanas sistēmu mums ir jāzina no kāda materiāla ir grīdas segums.

1. ELASTĪGIE GRĪDAS SEGUMI

Elastīgie grīdas segumi lielāko tiesu sastāv no sveķiem un polimēriem. Tie ir termoplastiski un relatīvi mīksti, ja salīdzina ar betonu vai koku. Tas nozīmē, ka segums ir gan mīksts, gan elastīgs. Tie tiek pigmentēti un vispār satur plastifikatorus un neorganiskos paplašinātājus. Pigments piedod segumam krāsu. Paplašinātājs nav pigments. Paplašinātāji ir cietā materiāla lētākā daļa, kas tiek pievienoti dažiem elastīgiem grīdu segumiem, lai piešķirtu tiem dažādas īpašības, piemēram, cietību, blīvumu vai citas vēlamas īpašības. Vinilazbesta flīžu gadījumā azbests ir lietots kā paplašinātājs un polivinilhlorīds ir iesaistītais polimērs. Mīkstais segums var būt divos veidos- kā flīzes un rullī.

Pārsvarā tiek lietoti 3 veidu grīdas flīžu segumi: asfalta gumijotās, lokšņu vinila, vinila un vinilazbesta.

A. Asfalta flīzes

Šī flīze ir sintētiskas, cilvēka radītas šķiedras, kaļķakmens, minerālu aizpildītāju un krāsvielu sajaukums. Materiāls, kas to visu satur kopā ir vai nu asfalts vai sveķi. Tās flīzes, kur kā saistviela ir asfalts parasti ir tumšākas, tās, kurās saistviela ir sveķi - gaišākas. Asfalta flīzes ir salīdzinoši lētas un ļoti izturīgas. Taču par cik tās tiek bojātas, kad pa tām pārvietojas ar smilšainām kājām, ilgstoši lietojot, tās kļūst porainas. Tas var radīt problēmas. Samazinās grīdas spožums, un tās pievilcība nav vairs tāda kā sākumā. Kad šādas grīdas tika koptas ar parasto grīdas vasku, problēmas bija mazāk nekā kad to kopšanā sāka izmantot polimēru vaskus. Tie radīja tādu problēmu kā porainība un vaska pārvēršanās pulverī. Polimēru vaski ir daudz cietāki nekā parastie vaski un bieži vairāk iespiežas porainās virsmās. Tas un vēl arī citi faktori veicina polimēru vasku pārvēršanos pulverī. Ja reiz polimēru vaska kārta ir pārvērtusies pulverī, tad to vairs nav iespējams atgriezt sākotnējā izskatā. Lietojot parasto vasku ir iespējams to uzpulēt vai arī nosmidzinot notīrīt un salīdzinoši viegli panākt grīdas izcilas kvalitātes izskatu. Ziepes un stipri sārmaini tīrītāji bieži satur vielas, kas reaģē ar asfalta flīžu sastāvdaļām un padara tās vājākas. Lai tīrītu asfalta flīzes jāizmanto tikai šķidrie sintētiskie tīrītāji, kas nesatur ziepes. Tīrīšanai jāizmanto pēc iespējas mazāk ūdens, jo tas var iesūkties šuvēs un vājināt sasaisti starp flīzi un grīdas pamatu. Ja tīrīšanā tiek lietots ūdens, tad tas ir ātri un pamatīgi jāaizvāc. Šķīdinātājus un eļļas nekad nedrīkst lietot uz asfalta flīzēm. To iedarbībā flīzes saplaisā. Jālieto ūdens emulsijas sveķu vasks, kas ir savienojams ar elastīgiem grīdas segumiem. Jāizvairās no galējībām - pārāk karsts vai auksts. Asfalta flīze ir termoplastiska un aukstumā tā kļūst trausla. Tā var salūzt. Pārāk lielā karstumā tā kļūst pārāk mīksta un var deformēties. Paliekot vecai, tā kļūst ļoti poraina. Būs vajadzīgas vairākas akrila grunts vaska kārtas, lai atjaunotu veco flīzi.

B. Gumijotās flīzes.

Šis grīdas segums ir veidots no dabīgās un vai sintētiskās gumijas, minerāliem tādiem kā māls, eļļas, vaski, krāsvielas un dažreiz azbests. Lielākā daļa gumijoto flīžu tiek ražotas ar marmora rakstu un dažādās krāsās. Tās iekrāso ar minerālu pigmentiem un tās ir jāaizsargā pret mehāniskiem bojājumiem un saules gaismu. Gumijotās flīzes ir ūdensizturīgas, elastīgas, sārmu izturīgas, izturīgas pret saskrāpējumiem un gandrīz drošas pret traipiem. Tās aiztur pelējuma un mikrobu veidošanos. To ievērojamākās īpašības ir spīdums, izturība un elastīgums. Dabīgās gumijas flīzes var sabojāt ar eļļām, taukiem, šķīdinātājiem, stiprām ziepēm un stipriem sārmiem. Ziepes un sārmi vispirms padara flīzes mīkstas un lipīgas. Kad tās nožūst, tās kļūst cietas un trauslas un pa visu virsmu parādās plaisas. Šķīdinātāji, eļļas un tauki ne vien mīkstina gumijotās flīzes, bet arī uzbriedina tās. Taču sintētiskā gumijotā flīze izturēs šķīdinātājus, eļļas un taukus. Gumijotās flīzes ieteicams mazgāt ar remdenu ūdeni un maigu tīrīšanas līdzekli.

C. Vinils Ruļļos (Linolejs)

Viens no pirmajiem mīkstajiem grīdu segumiem. Pirmo reizi tas tika pārdots Anglijā ap 1864. gadu. Tas ir izgatavots no linsēklu eļļas, sveķiem, krāsvielām un saberzta korķa vai uz maisaudekla pamatnes sapresēta koka. Parasti tas ir 3 metrus platos ruļļos, dažādās krāsās un ar dažādiem rakstiem, kas ir veidoti visā linoleja biezumā. Tas ir elastīgāks par asfalta flīzēm, vinilazbesta flīzēm vai koku un tajā nepaliek iespiedumi no smaguma vai pēkšņa spiediena. Linoleju var sabojāt iedarbojoties uz to ar skābēm, stipriem sārmiem un ūdeni. Ja tūlīt pēc linoleja nomazgāšanas jūs nesavāksiet ūdeni, tas to uzsūks un kļūs mīksts. Stipri sārmains tīrīšanas šķīdums darīs linoleju trauslu un izraisīs tā plaisāšanu.

Grunts vaska lietošana ir ieteicama, lai aizpildītu poras un aizsargātu linoleju pret nodilšanu, pret netīrumu iespiešanos linolejā un pret ūdens uzsūkšanu.

Ruļļu linolejs pēc sava sastāva, īpašībām un kopšanas prasībām ir ļoti līdzīgs vinilazbestam. Tie abi ir izgatavoti no vienādiem materiāliem, izņemot azbestu, ko linolejs nesatur. Ruļļu vinils parasti ir 3 metrus plats un tam var būt un var arī nebūt pamatne, kā linolejam. Ruļļu vinils ir daudz elastīgāks nekā vinilazbests, taču tam ir laba pretestība pret vājām skābēm, sārmiem un plaši lietojamām ķimikālijām. Tam ir ļoti liela izturība pret eļļām, taukiem un ūdeni, bet ne pret šķīdinātājiem.

Ruļļu vinilam piemīt tāda pati slīdes pretestība kā vinilazbesta flīzēm. Nepārtraukta pārvietošanās mazinās ruļļu vinila virsmas sākotnējo spīdumu. It sevišķi to var redzēt vietās, kur pārvietošanās notiek visintensīvāk un uz virsmas paliek skrāpējumi. Šīs saskrāpētās vietas piesaista melnu gumiju no apavu zolēm un papēžiem un kļūst melnas un netīras. Vaska lietošana, ļaus ilgāk un labāk saglabāt grīdas segumu. Viena no ruļļu vinila nepatīkamākajām īpašībām ir tā, ka pēc spēcīga sārma lietošanas, lai noņemtu veco vasku, tas var mainīt krāsu. Dažreiz sārmi var izraisīt dzeltēšanu. Šajā gadījumā grīda jānomazgā ar vieglu skābes šķīdumu, lai novērstu krāsas mainīšanu. Dažreiz var palīdzēt etiķis atšķaidīts attiecībā 2 glāzes uz 3,785 l ūdens. Var lietot arī kādu citu ūdenī šķīstošu organisku skābi.

Pārliecinieties, lai pēc tam uz grīdas nepaliek skābes pārpalikumi, jo tas nelabvēlīgi ietekmēs turpmāko vaska uzklāšanas kvalitāti. Tāpēc kārtīgi noskalojiet grīdu ar neitrālā tīrītāja šķīdumu.

D. Vinila maisījuma un Vinilazbesta flīzes

Pamat atšķirība starp vinilmaisījuma un vinilazbesta flīzēm ir tā, ka vienā gadījumā vinils ir homogēns (vienveidīgs) vai tīrs. Tam nav ne azbesta, ne kādu citu cietinātāju piejaukumi. Vinilmaisījuma flīžu sastāvā ietilpst vinila sveķi , attiecīgi plastificēti un stabilizēti, ar vai bez stiprinošām šķiedrām, minerālu aizpildītāji un galvenie pigmenti. Bieži tiek lietoti metāliski akcenti, lai veidotu vispārējo dizainu. Caurspīdīgais pārklājums parasti ir no poliuretāna, akrila vai vinila. Lai gan šī caurspīdīgā kārta nodrošina papildus aizsardzību, virsma ir pakļauta tādai pašai iedarbībai kā cita tipa grīdas. Vinilmaisījuma flīzes ir izturīgākas nekā vinilazbesta un pēc pēdējiem pētījumiem par azbestu kā kancerogēno vielu, nekaitīgākas. Tomēr vinilazbesta flīzes ir vairāk izplatītas. Vinilazbesta flīžu grīdas ir cietākas. Problēmas ar vinilazbestu ir līdzīgas kā ar asfalta flīzēm. Atkārtoti noņemot vasku un veicot dziļo mazgāšanu, tās kļūst porainākas un virsma nelīdzenāka. Ja uzkopšana netiek pienācīgi veikta, šīs problēmas kļūst arvien lielākas un lielākas. Sintētiskā travertīna flīzes ir vinilazbesta paveids. To arī var izgatavot tīra vai homogēna vinila formā. Dabīgais vai sintētiskais travertīns arī laiku pa laikam sagādā problēmas. Iedobes uz flīžu virsmas savāc daudz netīrumu. Kad ir darīšana ar šāda tipa grīdām ir svarīgi iztīrīt šos iedobumus un turēt tos tīrus. Pulējamā vai noņemamā paliktņa vietā lietojiet birstes, lai kārtīgi veiktu tīrīšanu. Ja situācija ir pavisam bēdīga, lai sasniegtu labu rezultātu pirms dziļās mazgāšanas ļaujiet tīrīšanas šķīdumam izmērcēt grīdu, tad savāciet netīro šķidrumu un noskalojiet grīdu, tad atkal savāciet šķidrumu.

E. Sintētiskā seguma grīdas

Šīs grīdas ir veidotas no polimēriem, parasti poliuretāna vai poli vinila. Tās bieži izmanto fizkultūras zālēs, ledus hallēs, atpūtas centros, skriešanas celiņiem un tenisa kortos. Sintētisko grīdu segumu ražotāji pievērš īpašu uzmanību grīdu kopšanai. Ir iespējams, ka ieklātas grīdas garantija tikt anulēta, ja neievēro ražotāju ieteikumus un pielieto nepareizu ķīmiju vai nepareizi uzkopj grīdas. Lai izvairītos no atbildības uzņemšanās par šīm dārgajām grīdām, ir labāk saņemt rakstisku atļauju pirms sākt uzklāt vasku. Ar šo grīdu jāapietas tāpat kā ar vinila flīzēm, lai tās nomazgātu un sagatavotu grunts vaska un vaska uzklāšanai. Uz tīras grīdas jāuzklāj akrila grunts vasks uz ūdens bāzes. Var uzklāt vasku uz ūdens bāzes un uzkopt to ar pulēšanu. Tas aizsargās grīdu un nodrošinās maksimāli labu izskatu. Vasku un grunts vasku var noņemt kā parasti to dara no vinila flīžu grīdām.

F. Jaunā vinilmaisījuma flīzes

Flīzēm, kas nāk no rūpnīcas ir uzklāta plāna aizsargkārtiņa. Šī aizsargkārtiņa var būt dažāda. Bieži tas ir silikons, parafīna vasks, sajaukums no abiem vai arī kaut kas līdzīgs. Tas var būt bīstams uz jaunām grīdām. Pirms sākt uzklāt ilgstošas aizsardzības vasku, šī rūpnīcas aizsargkārta ir jānoņem, jo tas var radīt tādas problēmas kā vaska ne piesaiste grīdai un tā nelīdzena uzklāšana. Kārtiņa, kas ir ļoti plāna, ir uzlikta ar nolūku. Tā aizsargā flīzes no salipšanas, kad tās iepako un uzglabā. Tā arī nedaudz aizsargā flīzes, kad jaunā grīda ir tikko uzlikta un īpašnieks vēl nav sācis to aizsargāt. Kad uz šādas flīzes uzlej ūdeni vai vasku tas savāksies vienā bumbiņā un paliks vienā vietā. Grīdas kopšanas līdzekļi izturēsies līdzīgi un vaska kārtas, ja tās ir uzklātas uz šādas aizsargkārtas, pēc nožūšanas parasti ir ļoti svītrainas. Pie tam viss, ko grib uzklāt, ļoti slikti pielīp. Tiklīdz pa tādu grīdu sākas pārvietošanās, vasks nonāk nost. Ieteicams šādas jaunas flīzes apstrādāt ar vaska noņēmēja šķīdumu un vaska noņemšanas paliktni, lai noņemtu šo aizsargkārtiņu un nodrošinātu labu vaska piesaisti grīdai.

2. CIETĀS GRĪDAS

Cietās grīdas, protams, ir izturīgākas un tām ir lielāka pretestība pret traipiem, šķīdinātājiem, skābēm un sārmiem nekā mīksto grīdu segumiem. Cietie grīdu segumi var būt gan cilvēku radīti gan arī no dabiskiem materiāliem. Tie ir dažādās krāsās, ar dažādiem rakstiem un zīmējumiem. Šobrīd plašāk lietotie ir: betons, teraco, marmors, keramikas flīzes, akmens flīzes, viengabala un no ķieģeļiem.

A. Betons

Betona grīdas ir sārmains grīdu segums, kas no sākuma veidots no ūdens, cementa, smiltīm un grants. Betona grīdas parasti izmanto vietās, kur notiek liela pārvietošanās. To izmanto rūpnīcās, kur ir smagas mašīnas un nepieciešams izturīgs pamats. Labākam izskatam dažreiz pie betona pirms tā izliešanas tiek pielikta krāsviela. Nenolīdzināts betons ir ļoti porains un tajā viegli iespiežas to bojājošs mitrums un netīrumi. Nolīdzināts betons turpretī paliek cietāks pateicoties ķīmiskajai reakcijai starp cementu un ūdeni. Šim cietēšanas procesam ļauj turpināties par cik mitrums tiek turēts plāksnē, lai pabeigtu hidrācijas procesu. Ir vairākas iespējas kā veicināt tikko izlieta betona nolīdzināšanu. Agrāk to bieži veica vienkārši pārlejot ūdeni apm. 2cm biezumā pār betona grīdu, vai arī pārklājot to ar maisaudeklu. Pēdējos gados ir izdomāta daudz labāka nolīdzināšanas metode. Tiek lietots polimēr līdzinātājs betonam, kurš tiek uzsmidzināts vai uzklāts ar mopu uz jaunas betona virsmas. Pietiek ar vienu vai divām kārtām, lai nolīdzinātu grīdu. Polimērs izveido plānu kārtiņu uz grīdas, kas aizkavē ūdens iztvaikošanu. Tas aiztur ūdeni grīdā un veicina efektīgāku reakciju un pilnīgāku nolīdzināšanu. Vienlaicīgi, nolīdzinošais maisījums palīdz nostiprināt un aizsargāt pret putekļiem. Ja nav pieejams izsmidzinātājs, šo membrānas nolīdzinātāju var uzklāt ar jēra vilnas aplikatoru. Tas aizkavē netīrumu iespiešanos  un arī  krāsas, netīrumu un apmetuma pielipšanas. Pētījumu rezultāti ir pierādījuši, ka betons, kas ir līdzināts izmantojot membrānu līdzinošo maisījumu būtībā turpina līdzināties un pieņemties stiprumā 90 dienas. Pēc šī pirmā līdzināšanas perioda, kas ilgst 60-90 dienas, grīdai ir jāveic dziļā mazgāšana un tīrīšana un tad jāuzliek paliekošs betona grīdu grunts vasks. Ir pieejami dažāda veida grunts vaski, un lai arī tie ir izstrādāti, lai veiktu kādas specifiskas funkcijas, tiem visiem mazākā vai lielākā mērā ir jādarbojas, lai panāktu sekojošo: 1.Izskata uzlabošana. Grunts vaskam ir jāpalīdz veidot spīdīgu virsmu. 2. Betona poru aizpildīšana, tādējādi novēršot netīrumu iespiešanos. 3.Palīdz putekļu aizkavēšanā un novērš virsmas bojāšanos.4. Novērš grīdas bojāšanos, ja uz tās nokļūst kādi šķidruma traipi. Ir vairāki svarīgi faktori, kas jāņem vērā izvēloties grunts vasku. Viens no svarīgākajiem faktoriem ir pārvietošanās intensitāte un mehāniskie grīdas bojājumi. Citiem vārdiem, vai tas ir tirdzniecības centrs, kur pārvietojas daudz cilvēku, vai tā ir noliktavas grīda, kur strādā ar autoiekrāvējiem. Cits faktors ir grunts vaska toksiskums. Dažās vietās daži pastāvīgi, ķīmiski noturīgi grunts vaski ir aizliegti. Tos nedrīkst pielietot un ja arī tos pielieto, tad to lietošanas laikā jāizmanto aizsarglīdzekļi (maskas, utt.). Jāpadomā arī par grīdas kopšanu pēc grunts vaska uzlikšanas.

1. Ūdens emulsijas grunts vaski: Akrilkopolimēra produkti uz ūdens bāzes. Tie ir labāki kā parastie grunts vaski, mazāk izturīgi un pastāvīgi kā dažas uz šķīdinātājiem balstītas sistēmas.. Tiem ir mazāka pretestība pret ķimikālijām un tos ir biežāk jālieto. To plusi ir, ka tie ir drošāki, ekonomiskāki lietošanā, ātrāk žūstoši un vieglāk uzliekami.
2. Grunts vaski kas iesūcas.

Šajā sarakstā vadošie ir produkti uz fenola eļļas bāzes. Tie ir izturīgāki nekā produkti uz ūdens bāzes un lētāki nekā epoksīdi vai uretāni. Salīdzinot ar epoksīdiem un uretāniem tos ir vieglāk pielietot. Fenoliem ir labas piesaistes īpašības, labs spīdums, izturība pret tīrīšanas maisījumiem, pretestība pret viegliem šķīdinātājiem un ķimikālijām un laba izturība vidējas vai lielas pārvietošanās gadījumos. Viena no problēmām ir krāsas mainīšana. Saules gaismā tie paliek dzelteni vai brūni.

1. Epoksīdu esteri.

Šīs ir viena trauka sistēmas, kas ātrāk žūst, ir izturīgākas un gaišākas nekā fenola tipa grunts vaski. Viņiem nav tendences palikt tumšākiem. Epoksīdiem ir laba pretestība pret ķimikālijām. Tomēr tos ir mazliet grūtāk pielietot. Katalizēti epoksīdi ir divu komponentu sistēmas. Tiem ir samērā īss uzglabāšanas periods un kad tie ir sajaukti tie ir ātri jāizlieto. Tie ir dārgāki nekā citi materiāli.

1. Uretāni. Uretāni var būt ar eļļu modificēti, katalizēti vai ar mitrumu uzlaboti. Uretāniem tāpat kā epoksīdiem ir laba krāsas noturība, tie nepaliek tumšāki kā fenoli, tie ir īpaši izturīgi un tiem ir izcila pretestība pret šķīdinātājiem un ķimikālijām. Ar mitrumu uzlaboto uretānu, kurš ir visizturīgākais un kuram ir vislielākā pretestība pret ķimikālijām, ir visgrūtāk pielietot. Grīdai jābūt īpaši labi sagatavotai un notīrītai, lai būtu laba pielipšana. Katalizētiem epoksīdiem, mitrumu uzlabotiem uretāniem un katalizētiem uretāniem ir zems uzliesmošanas punkts, kas var izrādīties bīstami. Uretāniem, it īpaši tiem, kas ir mitrumu uzlaboti ir piesaistīšanas un pārvaskošanas problēmas. Tā var būt problēma, kad jānomazgā un jāpārliek vasku tādā vietā, kas ir apstrādāta ar mitrumu uzlabotu uretānu. Tie nepatīk pat paši sev. Ir pat grūti vēlreiz uzlikt papildus vaska kārtu un panākt, lai tā kārtīgi pielīp.
2. Epoksīdi un uretāni uz ūdens bāzes: Šā tipa materiāli ir uzlaboti, lai nodrošinātu epoksīdu un uretānu izturību un pretestību pret ķimikālijām, tomēr lai atbrīvotos no šķīdinātāju smakām, tādējādi izgatavojot produktus uz ūdens bāzes. Šie varbūt ir mazāk izturīgi un tiem ir zemāka pretestība pret ķimikālijām nekā citiem, taču tie ir daudz izturīgāki un tiem ir augstāka pretestība pret ķimikālijām nekā uz ūdens bāzes veidotām polimēru sistēmām, kā arī viena trauka uretāniem vai epoksīdiem. Nākotnes tendence ir sistēmas uz ūdens bāzes.

B.Teraco

Labs teraco sastāv no vismaz 70 % marmora čipsu (gabaliņu) un no ne vairāk kā 30 % Portlandes cementa javas. Neregulārie marmora gabaliņi cementa javā piešķir grīdai skaistumu. Cements parasti ir balts, bet to var arī iekrāsot sarkanu, zaļu, zilu vai arī kādā citā krāsā kā fonu. Grīdas virsma tiek kārtīgi uzpulēta un ir viegli notīrāma. Jālieto pareizais grunts vasks, lai aizsargātu grīdu no nolietošanās. Marmora gabaliņi teraco ir kalcija karbonāts. Viņiem ir maza pretestība pret ķimikālijām, izņemot pašas maigākās. Jebkura skābe tūlīt reaģēs gan ar marmora gabaliņiem gan ar cementa javu, tādējādi sabojājot grīdu.

Arī sārmainie tīrītāji var reaģēt ar kalcija karbonātu vai marmora čipsiem. Spēcīgi sārmaini produkti var daļēji sairdināt kalcija karbonātu. Tāpat ja tīrītājs, kas ir lietots uz virsmas bez grunts vaska aizsardzības, ir izrādījis jūtīgumu pret cietu ūdeni ( ja tā šķīdums kļūst neskaidrs, kad tam pievieno cietu ūdeni), tad tas atstās arī neskaidru virsmu uz teraco.

Uzmanīgi ar uzkopšanu:

1. Izvairieties no skābēm.
2. Izvairieties no skrāpējošiem priekšmetiem. Teraco var pamatīgi saskrāpēt.
3. Aizsargājiet pret putekļiem. Dažiem teraco veidiem piemīt tendence pastiprināti piesaistīt putekļus. Lai to novērstu uzklājiet uz grīdas grunts vasku un virsējo vasku.
4. Izvairieties lietot kristalīna tīrītājus. Kristāli, kas veidojas grīdas porās, izdara pietiekamu spiedienu, lai izraisītu virsmas saplaisāšanu.
5. Izvairieties no eļļainiem tīrīšanas līdzekļiem. Tie var atstāt traipus uz grīdas.
6. Izvairieties no metāliskās vilnas. Sīkās daļiņas, kas paliek uz grīdas var izraisīt rūsas plankumus.

C. Marmors.

Marmora un travertīna grīdas ir ķīmiski identiskas. Pamatā tās ir kalcija karbonāts, tāpat kā marmora gabaliņi teraco. Kā rezultātā šīm grīdām nav laba pretestība pret ķimikālijām. Ar marmora grīdām rodas tādas pašas problēmas kā ar teraco grīdām, bez tam, marmors un travertīns, ja tos vispār vasko, ir ūdens necaurlaidīgi. Tas var radīt uzkopšanas problēmas. Ja grunts vaski un virsējie vaski nav speciāli veidoti marmoram, var rasties piesaistes problēmas. Tīrīšanai vienmēr lietojiet neitrālo sintētisko tīrīšanas līdzekli un izvairieties no sārmainiem tīrīšanas līdzekļiem. Nelietojiet ļoti asus beržamos un pulējamos paliktņus, lai saudzētu un nesaskrāpētu grīdu. Kopjot marmora grīdas, jāievēro tie paši piesardzības pasākumi kā pie teraco. Ir svarīgi lietot grunts vaskus, kas iesūcas, lai nodrošinātu labu vaska pielipšanu. Grunts vasks, kas iesūcas, aizpilda iedobumus un tukšumus, lai nodrošinātu aizsardzību pašam marmoram, tā lai ikdienas netīrumi neiekļūtu tajā. Vaskošanas sistēmas ar pareizajiem grunts vaskiem var nodrošināt ļoti labu aizsardzību salīdzinot ar kristalizāciju, kas noņem dabīgo materiālu.

D. Keramikas un akmens flīzes, ķieģelis.

Šīs flīzes ir gatavotas no māla un ūdens sajaukuma, kas ir ielikts formā un cepināts, kamēr tas kļūst ciets. Lielākā atšķirība starp keramikas un akmens flīzēm ir to izmērā. Keramikas flīzes ir mazas, bet akmens flīzes ir daudz lielākas. Abām ir gludas matētas virsmas. Taču keramikas flīzes var būt arī ar spīdīgu virsmu, tad tās sauc par glazētām. Tīrot ievērojiet tos pašus piesardzības pasākumus kā  pie marmora vai teraco grīdām. Nelietojiet asus, skrāpējošus materiālus. Parasti uz šīm flīzēm nav jāliek grunts vasks. Javu (saistvielu)vajadzētu impregnēt, lai aizsargātu pret netīrumiem un traipiem. Ja grib panākt izcilu izskatu, tad uzlieciet uz ūdens bāzes ražotu grunts vasku un virsējo vasku tāpat kā jūs to darītu ar teraco vai marmora virsmām.